Pavisam nesen iznāca mūsu organizācijas apkārtraksts. Tajā arī man bija tā laime uzrakstīt rakstiņu par savu projektu. Laiks bija ļoti maz, lai tas rakstiņš taptu. Tāpēc varbūt tas nav pati pilnība,taču ātruma ziņā es to varētu nosaukt par mazo zip-ziņu! Baudam!–>
Mans pirmais lielais projekts, pirmās lielās domas, ambīcijas, pirmās projektu veidošanas, īstenošanas un atskaišu gatavošanas. Bija smagi brīži,kad neko uz pasaules vairs negribas, neredzēju ne galu ne malas darbu jūrai,bet bija arī reizes,kad sapratu,ka viss paveiktais ir bijis tā vērts .
Iesākās kā jau katrs projekts,ar rakstīšanu. Un tad pēc tam bija 50/50, ka apstiprinās. Vismaz pēc manām sajūtām bija ta,ka gribējas gan,lai apstiprina, gan, lai neapstiprina. Neapstiprina, jo bija bail no tik liela izaicinājuma. Apstiprina, jo gribējas tomēr iegūt šo neaptveramo pieredzi un visus līdzi nākošos procesus.
Ja jau lasi šādu rakstiņu, tad zini, ka projekts tomēr ticis apstiprināts. Wuhu! Kad man to paziņoja es nelecu gaisā ar lieliem URRĀ! Biju nobažijusies vai vai viss tiešam sanāks kā plānots. Tagad maza pauze.
Kā tu domā vai viss sanāca ta kā es biju plānojusi?
a)Nemaz nešaubos
b)Nedomāju gan
c) Baumas nav dzirdētas
Un tātad,pareizais atbilžu variants ir: B! Kurš gan reāli iedomājas,ka viss sanāks kā iecerēts? Viss taču mainās brīdī,kad notiek projekta realizācija gan gatavošanās posmā, gan apmaiņas laikā! Bet, ko nu tur daudz. Pati projekta apmāiņa bija izdevusies. Manuprāt, jaunieši lieliski pavadīja laiku un iemantoja jaunas zināšanas, jaunus draugus un iemaņas. Vairāk informācijas par šo projektu lasi zemāk! 
———————————————————————————————————
Daži nozīmīgi fakti par projektu!
Nosaukums: Volunteer,are you there?
Norises laiks: 13.09.-21.09.2010
Vieta: Ogres novads, Ikšķiles lauku teritorija viesu nams “Aļņi”
Dalībnieku skaits: 27–> 5 rumāņi, 5 poļi, 3 marokāņi, 5 itāļi, 4 francūži, 5 latvju meitenes
Populārākais teiciens: “Is this fating camp?” (Iztulkot īsti nesanāk,bet varu mēģināt: Vai šī ir resnēšanas nometne? 
)
Kafijas pauzes: 3-4 reizes dienā
Naktsmiers: Kas tas tāds?
Cik pārīši izveidojās? 1 stabils, 1 ne pa īstam, un 1 puisis izmēģināja laimi ar vairākām.
Rutas guļvieta: Kopā ar visiem 5 rumāņiem
Labākais mirklis EVER: Brīdis,kad skatījāmies dažādas prezentācijas un fotogrāfijas projekta apmaiņas beigās. Sapratu, ka visas ieguldītās pūles BIJA tā vērtas un atmaksājās 5x!
P.S. Šī bilde man tieši saistās ar jauniešu apmaiņu!
P.S.S. Šajā bildē visa poļu komanda,ekskursiju dienā Jūrmalā!
——————————————————————-
1 diena kā BRĪVPRĀTĪGAIS!
Projekta laikā tika īstenota vesela diena kā aktivitāte. Lielāko dienas daļu jaunieši pavadīja Ogrē nodarbojoties ar savu mazo brīvprātīgā darba projektiņu. Šī aktivitāte, mūsuprāt, bija izšķirošais pavirziens kāpēc projekts tika apstiprināts. Tā bija arīdzan pati vērtīgākā projekta apmaiņas daļa. Taču par visu pēc kārtas.
Sākšu jau ar iepriekšējo vakaru. Jauniešiem katram pašam bija jāuzzīmē sava ideja, lai parādītu to ko viņi vēlētos darīt kā brīvprātīgie. Tad pavisam radošā procesā jaunieši pastāstīja viens otram par savām idejām. Jaunieši sadalījās grupās,kam bija līdzīgas idejas. Nākamās dienas rītā bija smaga izvēle. Doties uz Ogri vai ne. Iepriekšējā dienā visu dienu bija lijis. Mēs baidījāmies no lietus. Tas varēja izgāzt mūsu plānu par došanos uz Ogri. Tāpēc iepriekšējā vakarā netika paziņots cikos mēs ceļamies un cikos izejam no viesu nama. Satraukums bija milzīgs. Vēl no paša rīta mēs nevarējām izlemt, dosimies vai ne jo aiz loga laiks vēstīja par iespējamo lietu.
Pēdējās 2o minūtēs pirms došanās mēs izdomājām- MĒĢINĀM! Ar teicienu- Kas neriskē, nevinnē! Devāmies ceļā. Un vai ziniet attaisnojās. Lai gan pēdējos dalībniekus nācās izdzīt no mājas ar stumšanu,mēs paspējām uz sabiedrisko transportu uz Ogri!
Ierodamies Ogrē. Esam jau konkrētās komandās. Tiek dots laiks, lai formulētu savus mazos projektiņu un tik aidā,uz priekšu,dodamies piedzīvojumos!
Komandas:
1. 4 hours to change the world with smiles.
Šajā komandā pati arī piedalījos. Mērķis bija dāvāt smaidu vecāka gada gājuma cilvēkiem. Mēs to panācām uzrakstot jaukas vēstulītes un dāvājot veciem cilvēkiem uz ielas. Tas izvērtās par ļoti jauku pasākumu, jo pat ja daži vecāki iedzīvotāji no sākuma nesaprata kas notiek, tad apskatot vēstulīti viņi smaidīja,atskatījās, māja mums. Sajūtas-ļoti jaukas. Tad mums radās vēl dažas idejas- iemetām vēstulīti arī pastniekam, iedevām pārdevējām veikalā, salikām starp dažādām grāmatām bibliotēkā, lai arī nejauši lasītāji spētu priecāties. Kā piemēru ielikām grāmatās: “Krēsla”, “Sekss un lielpilsēta” u.c.
2. The “Bomži” team. 
Šī komanda aktīvi iesaistījās par zaļu dzīvesveidu un atkritumu šķirošanu. Izveidoja dažādus origami ar saukļiem gan latviski, gan angliski un līmēja tos uz atkritumu konteineriem. Tā, piemēram, sauklis: Reclaim it! (Šķiro to!)
3. Par bērniem! 
Šī komanda arī veidoja origami, taču dāvināja tos maziem bērniem. Šīs komandas mērķis bija dāvāt prieku bērniem. Arī šai komandai bija saukļi. Tā, piemēram, Apskauj savu mammu, esi jauks pret dzīviekiem u.t.t.
4. Par suņiem! Šai komandai izdevās īpašs piedzīvojums. Viņi visi devās uz dzīvnieku patversmi un veda pastaigā sunīšus! Brīvprātīgie bija īpaši apmierināti, ka Ogres dzīvnieku patversme sadarbojās un deva viņiem šo iespēju. Tāpat laimīgi bija arī visi sunīši,jo tika mīļoti un sajutās aprūpēti. Patiess prieks no šīs komandas tā vien strāvoja!
5. The faces of Ogre.
Šai komandai bija mērķis nofotogrāfēt un parādīt Ogres iedzīvotājus un to dažādību,krāsainību. Pirmkārt, lija lietus, iedzīvotāji tikpat kā nebija sastopami uz ielām. Otrkārt, šajā komandā nebija neviens latvietis,līdz ar to viņi nevarēja paskaidrot ko vēlas. Tad nu viņi radīja ko jaunu,skaistu. Viņi forogrāfēja Ogres neparastās vietas. Bildes ir ļoti skaistas un tiešām parāda jauniešu skatu punktu un to,ka jaunieši spēj saskatīt daudz pozitīvo varbūt pat tur kur tā ir mazāk. Bildes drīzumā būs pieejamas sadaļā: Bildes! Tāpat joprojām mēģināsim sazināties ar Ogres mēdijiem un varbūt pat izdosies izveidot virtuālo izstādi!
Vairāk bilžu par pašu apmaiņu un šo dienu būs pieejams jau pēc dažām dienām!
——————————————————————-
1.diena [13.09.2010]- Ierašanās
Esmu birojā,krāmēju pēdējās mantas ko līdzi ņemt. Zvana telefons. No viesu nama.
-Vai tiešām Jūs VISI ieradīsieties vakarā?
-Jā,protams, kā jau runājam iepriekš.
-Tad kāpēc man zvana kaut kāds šoferis un saka,ka jau vedot ārzemnieku uz viesu namu. Viņi jau atrodoties pie Dobeles.
-KOOOOOOO???? 
Tālāk,man iedod šofera telefonu,sazvanamies,izrādās tie tiešām ir mūsu dalībnieki,no Polijas. Saku,ka viesu namā neviena nav un būs tikai pašā vakarā. Bet redziet Poli vienkārši iedomājās uzreiz jau doties uz viesu namu. Pffffff. Neko,saku,ka mēs VISI braucam kopā no Latvijas Nacionālās Operas tikai plkst. 20.00!!!! Pēc nelielām diskusijām poļi nolēma doties atpakaļ uz Rīgu un ierasties norādītajā laikā. Lieliski. Tas nu ir nokārtots.
Jau pēc 10 min man atkal zvana telefons,šoreiz no Marokas. Precīzāk, 3 Marokas dalībnieki,kas atrodas lidostā. Un uzdod man jautajumu-Ko mums tagad darīt? Es atkal šokējos par to,ka škiet manus e-pastus neviens nelasa,bet tas jau laikam ir normāli, ņemot vēra,ka Marokāņiem ar angļu valodu ir diezgan grūti. Iepriekšējos e-pastos biju norādījusi, kur un cikos tiekamies,kā līdz turienei nokļūt. Tad nu viņiem skaidroju,ka tiekamies pie LNO plkst. 20.oo. Tā arī nesapratu vai mani saprata vai ne. Taču pēc pus stundas marokānis zvana atkal. Ar tekstu-Esam pie LNO, ko mums tagad darīt? Douh! Un tad es arī pacietīgi skaidroju cikos tomēr ir tikšanās.
Lai nu kā 20.00 ierodos pie LNO un redzu,ka ir visi dalībnieki. Tas priecē,jo nav jāmeklē kādi noklīdušie.
Braucam uz viesu namu. Kad redzu,ka autobuss ir pilns ar cilvēkiem, man iekšā kaut kas sakustās. ĀĀĀĀ. Bailes. Viņi ir tik daudz. Esmu atbildīga par viņiem,par programmu un visu notiekošo. Sēžu blakus Gorgianai (latviskoti: Džordžianai), kas ir Rumāņu līdere. Viņa mani mierina,sakot ka viss tomēr būs superīgi un nav ko satraukties. Noticu. Kaut uz brīdi.
Ierodoties viesu namā,sākas istabu dalīšana-Puišiem iedalīta telpa virs pirts. Puiši neapmierināti,jo ir pārak saspiesti. Jūtu saspīlējumu. Taču risinājums ir. Tādi ir vienmēr. Rumāņu puiši nāk istabiņā pie meitenēm,kā arī itāļu puisis pārceļas uz pirts priekštelpu (kas vēlāk kļuva par viņa iemīļoto istabu). Es atrodos istabā ar VISIEM rumāņiem. Respektīvi 5 rumāņi un es. Sounds FUN. Man viņi patika jau no pašas pirmās dienas. Es jau laikam viņiem ar. :p
Diena ir beigusies un jūtu to, ka visi ir noguruši, grib gulēt, atpūsties. Lai arī pirmā diena bijusi ar dažiem asiem stūriem, ta ir pievarēta,es pati esmu izdzīvojusi. Sākums ir.
