Bildes

Apmācības apstiprinātajiem projektiem. (02.07-04.07.2010)

Kopīgi ar Maiju devāmies programmas “Jaunatne darbībā” veidotajās apmācībās. Iespaidi ir visnotaļ krāšņi un arī noderīgi katrā ziņā. Esam iedvesmojušās un tagad ceram vēl veiksmīgāk realizēt gaidāmo apmaiņu “Volunteer,are you there?”

Lieliska performance. Šī ir saliedēšanās aktivitāte,kur jāpalauza gan galvas,gan jāpakustina ķermeņi. Iznākumi bija gana interesanti.Šī ir performance Nr.2, jeb kā šī komanda nolēma-lietussargs.

Vislabāk man patika aktivitāte par starpkultūru mācīšanos. Es tik tiešam ar visu sirdi iejutos lomā,kas arī palīdzēja izprast kultūru atšķirību nozīmi un to ievērošanu/respektēšanu. Veidojot dažādus pasākumus,kuros tiek pārstāvēta dažāda  kultūra un nacionalitātes, ir svarīgi atcerēties,ka mēs visi esam dažādi. Saprast citu vajadzības, kā ari respektēt tās, pielāgojot situāciju. Arī saskaroties ar brīvprātīgajiem, šīs kultūru atšķirības ir jāņem vērā. Mēs to varam pat neapzināties,bet ari Latvijā starp latviešu jauniešiem ir kultūru atšķirības. Jo kultūra ir tas,kas mēs katrs esam. Taču par šo tematu- kādu citu reizi…  Tātad,tikām sadalīti 3 grupās, 3 kultūrās. Mūsu grupa bija nopietnie,kas koncentrējās uz darbu un nedarīja aplinkus.  No citu valstu pārstāvjiem pieskaršanās tika uzskatīta par seksuālu aicinājumu. Tā bija lieliska iespēja iejusties citu ādā. Aktivitāte paņēma visus līdz kaulam. Bildītē mana komanda,es aiz kadra, tikpat nopietna.

Un hipiju grupiņa,kas pielūdza Dievu,bija atstatus no citiem, vienmēr piekrita visam,un kuriem valdīja pricips- “Make love, not war”

Bija ari 3 grupa,kurai galvenās bija ģimeniskās vērtibas. Mīlestība valda pār pasauli u.t.t Mūsu kultūrai,tas nebija pieņemami,jo mums šķita, ka viņi uzmācās. Lai nu kā mērķis  bija uzbūvēt plostu. Un nākošajā bildē ir redzami visu 3 grupu sarunu vedēji. Bija jāizlemj kopīgā karoga krāsas. Nu varen karstas diskusijas…

Esam uz plosta ar visu karogu. Es (ar zilo, strīpaino krekliņu) ar  blakus esošo meiteni kā redzams neesam pārāk laimīgas,kā nekā mūsu kultūrai nav pieņemta tik liela personīgās telpas robežas pārkāpšana.

Mūsu projekta prezentācija. Vai nav daiļi? Tā ir Maija. Parandža, protams, tika izvēlēta,jo mūsu projekts ir sadarbībā ar Vidusjūras reģiona valstīm. (Sīrija,Maroka). Un patiesībā šo apmācību dalībnieki bija visvairāk izbrīnīti par mūsu ietērpu,neka par citu. Lai arī citiem bija vēl krāšņāk un izskaistinātāk.

Čakarēšanas [prātu maldinošās] spēles bija neatņemama šo apmācību sastāvdaļa. Es atklāju spēles “KUR IR CEPURE?” diženo noslēpumu. Patiesībā,es to visu laiku zināju,tikai biju saputrojusies kaut kur pa ceļam. Un, nē, es nevaru pastāstīt par šo spēli,jo to var atklāt tikai pašam spēlējot. Un šī bildīte ir ar divām jaukām meitenēm,kas pašas vel nezin kādās auzās ir iebraukušas. Šajā spēlē ir jāuzmin,kas ir rakstīts uz pieres,uzdodot jautājumus tikai ar jā vai nē. [Man bija teletūbijs Tinkijs-Vinkijs,Maijai- M.Džeksons,vēl citiem bija Sniegavīrs,Māte Terēze,Pinokio u.c] Iesaku izmēģināt!

Mūsu radošais astoņkompetencis! Domāju,ka citi komentāri ir lieki.

Vēlos pateikties visiem dalībniekiem par pozitīvajām emocijām un pieredzes apmaiņu.  Taču vislielāko PALDIES es saku apmācību meitenēm-Ievai un Santai. Neesat Jūs garlaicīgas omes un par to Jums dāvāju kilogramiem smaidu. Vismaz elektroniski.