Radošuma laikmets ir klāt!

Mūsdienu pasaulē viss ir iespējams. Radošums aizvien vairāk izplešas mūsdienu sabiedrībā. Aizvien vairāk varam par to lasīt internetā un dzirdēt citus par to runājam. Laikam jau sākam saprast, ka tikai ar racionalitāti un loģiskumu nebūs gana. Ir vajadzīga tā dzirksts, kas piedod visam krāsas. Lai saprastu matemātikas formulas, nākotnē, iespējams, mācīsimies gleznot, leksim formulas zaļā zālē vai zīmēsim ar krītiņiem, vai dziedāsim. Taču, radošums neslēpjas tikai ierastajā mākslā- mūzika, kino, teātris, gleznošana u.t.t Tas ir daudz kas vairāk. Manuprāt, tās ir tās ikdienas krāsas, kas palīdz attīstīties jaunajam laikmetam- Radošuma laikmetam. Radošumam gan ir ļoti daudz definīciju, bet man gan patiktos teikt, ka tā ir iespēja radīt ko jaunu, tai pat laikā ”domājot ārpus rāmjiem”.  Dažbrīd pat gribētos teikt- pilnīgi crazy thinking. Bet tieši tas ir lieliski! Tā ir iespēja RADĪT jaunu pasauli- tādu kā mēs to vēlamies, interesantāku un pieejamāku ne tikai konkrētai mērķauditorijai. Tāpat tas nav domāts tikai tiem, kas domā, ka ir radoši, tā, piemēram, glezno vai muzicē. Patiesībā, jebkurš cilvēks var būt radošs, nav vecuma, dzimuma vai jebkāda cita ierobežojuma! Ir radošuma metodes, kas palīdz gan radīt jaunas idejas un domas, gan  atrisināt problēmas un ieviest jaunus risinājumus.

Gribētos norādīt uz interviju (vissnotiek.lv) ar šķietamu Britu radošuma guru Polu Kolardu, kas ievieš radošo domāšanu Britu skolās. Ir ko paklausīties.  :)

Tāpat gribētu parādīt “Radošuma pils” blogu! Tā ir organizācija, kas cenšas ieviest radošuma metodes Latvijas skolās. Jau 70 Latvijas skolās ir apmācīti skolotāji un skolēniem tiek piedāvāts mācīties 6 cepuru teoriju.

Radošums ieplūst arī  neformālajā izglītībā un brīvprātīgajā darbā. Radošas metodes tiek izmantotas, jaunu projektu rakstīšanā, valdes sēžu jautājumu atrisināšanā u.t.t Klubs “Māja” nupat ir uzsācis semināru ciklu- Radošas metodes. Pirmais seminārs bija par 6 cepuru teoriju.

Ir vērts uzzināt vairāk par  radošajām metodēm. Tev noteikti kļūs interesantāka dzīve un pavērsies plašākas iespējas, idejas un skatījums uz dzīvi kļūs krāsaināks.

Attēls no vietnes “Universe of Mind”.

Rozā gumijas zābaki.

Pāris dienas atpakaļ ārā bija pavisam nejauks laiks.Šad,tad uzlīst lietus,šad tad uzsnieg slapjš sniegs,bet visā visumā visur slapjš un ļoti peļķains. Kā jau ziemā pieņemts biju nolēmusi ārpasaulē doties ar saviem ziemas zābakiem,kas gan ir auduma. Bet,tad sapratu,ka cauri peļķē es vis nevarētu iet un apiet tās milzenes arī grūti,turklāt auduma ziemas apavi nekam neder, 2 soļi un jau slapji. Tad nu es atcerējos par saviem mīļajiem rozā gumijas zābakiem. Un tā, laikā kad viss ir pelēks un slapjš,es uzvilku savus rozā gumijas zābakus un devos pasaulē.

Cik jauki, ka kājas nekļūst slapjas pēc pirmajiem metriem. Varu arī brist cauri peļķēm,gluži kā mazs meitēns. Skolā arī jutos ievērota. Ak Tu jēziņ,ziemā tik spilgtas krāsas un vēl pie tam gumijas zābaki. Toties man ir sausas kājas un labs garastāvoklis. Jēē. Priecājos tikpat ļoti kā par pirmo taureni pavasarī.

Un tā,dodoties cauri peļķēm aizdomājos par to otru, simbolisko nozīmi maniem gumijas zābakiem.  Pavisam vienkārši! Man jau ir neliela pieredze brīvprātīgajā darbā (aptuveni 3 gadi) un es jau staigāju pa pasauli diezgan droši ar saviem zābakiem, kas ir silti un ērti. Pierasti. Ir lietas, ko es māku darīt un kas man padodas. Bet tad saprotu, ka tas var kļūt par rutīnu, jo daudzas lietas darot, nonāc pie viena un tā paša. Pie saviem mīļajiem zābakiem. Ar tiem nevari brist cauri peļķēm,jo vēl nezini,kas tur slēpjas,tāpēc jāiet apkārt. Tā ir drošāk. Tā, piemēram, pielīdzinot kādu projektu- labāk apiet apkārt projektam,gar malu,nekā cau pašiem dziļumiem. Nav jau to piemēroto apavu. Tad nu ir jāatsakās no ierastās komforta zonas un jāizmēģina jauni apvāršņi. Šajā gadījumā jāiekāpj rozā gumijas zābakos (attiecīgs nodrošinājums) un jāiet cauri tai peļķei. Es pati izkāpu no komforta zonas, lai īstenotu savu projektu. Es jau pagājušajā vasarā uzvilku šos zābakus. Un atklāju,ka tajos dziļumos ir daudz jaunā,kas vēl jāizdibina.

P.S. Augšup redzamais zābaciņš gan nav mans. Man ir vienkrāsaini, taču tikpat jauki. Atsauce uz kādu inbox.lv gumijoto zābaciņu galeriju!

Vecais vs. Jaunais

Stāsts ir pavisam ierasts un vienkārš. Man pieder kāda jauka kladīte, kurā es atzīmēju dažādus svarīgus ierakstus. Šajā kladītē tiek iegrāmatotas piezīmes, piemēram, kad notiek dažādas tikšanās, valdes sēdes, apmācības, tāpat arī kāda kūku recepte un labs padoms vai dzejolītis. Savā ziņā tā ir mana dzīves kladīte. Nejaukt ar dienasgrāmatu, jo tā pilnīgi noteikti tāda nav! Tā man šī pēdējā gada laikā kļuvusi ļoti mīļa, jo esmu ierakstījusi gan dažādus nozīmīgus padomus grāmatvedibā, gan pasākumu izvērtēšanu, kas man ir palīdzējis izvērtēt savas kļūdas, gan arī vērtīgi padomi un atziņas no dažādām apmācībām, kas attiecīgi vienmēr ir pa rokai un ir noderīgi. Tātad, šādu kladīti vienmēr nēsāju līdzi. Bet, protams, ka nu jau ir pienācis lielais BET laiks.

BET, arī kladītes nav mūžīgas. Tukšo lapu skaits mēdz sarukt,tāpat kā,ja kladīte tiek pārāk noslogota ar dažādām papīra lapām, post-it (līmlapīņām), tā mēdz izjukt. Protams, skočš ir risinājums visam, bet ne šoreiz.

…

Vakardien manā organizācijā bija paši jaukākie gada svētki, protams, mīļie- Ziemassvētki! Un, tajos man kāds jauks cilvēks uzdāvināja kladīti, skaistu, sarkanu, glītu, kārtīgu un pats galvenais- tukšu. Un šis jaukais cilvēks teica tā: ”Es redzēju,ka Tavā kladītē vairs nav vietas! ” No sākuma biju šokā, jo domāju: “Kā bet tā taču ir mana kladīte, tur nekad vietas neaptrūksies.” Well, laikam biju aizsapņojusies pārāk tālu. Lietas mainās, viss ir kustībā, nekas nestāv uz vietas un neatstāj tukšas lapas.

Tā nu es pieņēmu šo jauko dāvanu ar domu- Tas ir Jauns Sākums. Ir labi dzīvot ierastajā vidē, kur viss ir zināms,bet ar laiku, tas var kļūt vienmuļi, jo pietrūkst izaugsmes iespējas, kāds asumiņš dzīvei. Tāpēc ir jāatver jaunas lapaspuses un jāsāk jauni piedzīvojumi, jauni ieraksti un domas.

Tāpēc mans novēlējums šajā svētku laikā, ir paraudzīties pasaulē plašāk, iziet no ierastās komforta zonas, atvērt logu un paraudzīties pasaulē. Jo, aiz tiem var slēpties brīnumi un jauni apvāršni. Tad, nu visi atvērsim jaunas, skaistas dzīves lapaspuses un sāksim. Sāksim pa īstam!

Kā vecākiem no bērniem mācīties?

Šis ir jauks stāsts par manu mammu, mani un brīvprātīgo darbu kā pienesumu visam, kas notiek ap mani.

Kādu jauku dienu mana mamma saņēma iespēju papildus darbam piestrādāt vēl vienu darbiņu. Viņai tā šķita lieliska iespēja,jo tie taču ir papildus ienākumi. Viss jau būtu skaisti, taču šis darbiņš nozīmētu papildus zināšanu un iemaņu apguvi,jo nav tieši tāds pats darbs kā viņa ikdienā pieradusi. Tā nu bija dilemma par to- uzņemties šo papildus pienākumu vai ne.

Un tad, es pati to neapzinādamās, palīdzēju mammai rast atbildi. Un tas ir pavisam vienkārši-liktenīgais solis bija mana darbība brīvprātīgajā darbā. Mamma redzēja kā es iesaistījos brīvprātīgajā darbā un līdz kam esmu nonākusi šodien. Kad pirmo reizi spēru kāju pār nevalstiskās organizācijas slieksnim,biju pilnīgi zaļa gurķe. Nezināju ne kas ir organizācija, ne kas ir projekts, ne kas ir brīvprātīgais. Un, paskat, šodien es varu lepoties pati ar sevi,jo šo nepilnu 3 gadu laikā esmu kļuvusi ne tikai zinošāka, bet arī organizācijas prezidente. Un tas, manuprāt,  ir gods, kas man pašai palīdz vēl vairāk attīstīties un pilnveidoties, jo uzsākot savas prezidentes gaitas,biju Prezidentes amata gurķis. Taču arī es mācos. Mēs visi mācāmies. Katru dienu.

Un tā, ar šo lēmumu, kļūt par brīvprātīgo, iegūt jaunas zināšanas un prasmes, es parādīju piemēru SAVAI MAMMAI! Kas to būtu domājis. Mamma pieņēma šo papildus darbiņu, tik vien kā paskatoties uz manu dedzību darot to, kas man patīk. Tad jau viss sanāk. Lūk tā bērni kļūst par piemēru vecākiem.

Nu tad kur ir?

Šeit ir! Esmu šeit. Neesmu nekur nozudusi! Varbūt reizēm darbiņu ir par daudz,tāpēc arī šim blogam tika pievērsts mazāk uzmanības un rūpju Taču tagad nāk Jaunais gads un jauni solījumi! ES APSOLOS NEPAMEST ŠO BLOGU! Jau sākot no šodienas. Šī ir īpaša diena,jo šodien 5. Decembrī ir  International Volunteer day (Starptautiskā brīvprātīgo diena)! Un tieši šodien esmu nolēmusi atjaunot šo blogu,lai iepriecinātu visus ar aizraujošiem brīvprātīgā darba stāstiem gan no ikdienas dzīves,gan no organizācijas Klubs “Māja” ikdienas un svētkiem. Tuvāko dienu laikā tiks atjaunota arī sadaļa: Bildes, lai Jūs visi ieraudzītu cik forši tad ir gājis sākot no Septembra līdz pat mūsdienām.

Tad nu sveicu visus šajā svētku dienā, novēlu nepadoties nevienā dzīves jomā un turpināt aktīvi lasīt šo blogu!

P.S. Komentārus un ieteikumus gaidu sadaļā: Viesu grāmata!

Sākam?

Projekts tik tiešam ir noslēdzies! Nespēju pati tam vēl noticēt,ka nu jau vairāk kā nedēļa pagājusi kopš projekta apmaiņas beigām. Piedzīvots tik daudz. Emociju gammas pilnā krāšņumā.  Visādi,citādi, savādi, bet interesanti, elpu aizraujoši un atmiņā paliekoši. Šī apmaiņa man paliks atmiņā uz visu atlikušo mūžu,jo tā  bija manis īstenotā apmaiņa. Mans pirmais projekts. Pirmās bailes, pirmie prieki. Pirmais izaicinājums sev pašai. Pirmais it visā.  Tāpēc es  gribu Tevi paķert aiz rokas un izvest cauri šī projekta apmaiņas virpulim. Nekautrējies, bet piesprādzējies. Būs līkumi, būs asi pagriezieni, kalni un lejas.  Brīdinu- Tev vajadzēs saules brilles, jo ir iespēja,ka tiksi apžilbināts.  Taču pirms sākam šo aizraujošo piedzīvojumu-Iesaku Tev ērti iekārtoties, uzvilkt kājās vilnas zeķes, uztaisīt tasi tējas un paņemt pa rokai esošos gardumus (desmaizes/ siermaizes derēs),kā arī ieslēgt mūziku,kas Tev pašam šķiet uzmundrinoša. Lūk šī ir tā atmosfēra kāda Tev ir nepieciešama vēl pirms piesprādzēšanās. Vai esi gatavs?  Nu tad, AIZIET!

Atliek tikai piebilst,ka aprakstus par projekta dienām un pašu projektu kopumā pievienošu pakāpeniski,lai Tu varētu paspēt izsekot līdzi visiem notikumiem! Tā esmu es, projekta “Volunteer, are you there?” koordinatore.  Labpatīk sevi saukt par Rutu. Projektā biju Rainbow Rita. Nu ja,un tikpat krāšņi arī viss bija. Gluži kā rainbow un šī bilde. (Tapusi ekskursiju dienā, projekta laikā)

Apmaiņas projekta programmu, izklāstu, stāstus, nebēdnības, laimes mirkļus un informāciju būs iespējams atrast sadaļā- Projekts.

Projekta bildes, video, prezentācijas būs atrodamas sadaļā: Bildes

Ja Tu joprojām nesaproti par ko es runāju,ieskaties sadaļā: Par

Lai tā būda rūc!

RĪT SĀKAS APMAIŅA!

Tā ir laikam labā ziņa. Esmu nedaudz satraukta,bet tas taču ir tikai normāli. Pēdēja laikā es domāju par to,ka stresot tiešām vairs nav vērts. To es varēšu darīt iesniedzot atskaites. Bet šobrīd ir jāizbauda laiks,mazliet jāiespringst par programmu,un gan jau būs labi. Ir arī tādi cilvēki,kas saka,ka Tev nopietni vajag palīdzību,bet es domāju,ka kopīgi ar līderiem mēs varam uztaisīt lielisku projektu,jo tieši šobrīd man šķiet,ka projekts būs tieši tāds. Novēliet man veiksmi,turam īkšķus par projektu un tad jau gaidiet jaunākās ziņas par to kā risinās notikumi!

Svaigumi.

Pēdējā laikā nav sanācis pievērsties šim blogam! Un es atvainojos par to. Šobrīd Hausā (www.klubsmaja.lv) notiek pārmaiņu laiks. Tas nozīmē to,ka tūlīt,tūlīt tiks ievēlēta jauna valde. Un arī man tur būs būt. Tāpat projekts rit pašā karstumā. Lai arī ārpasaulē [lasīt:aiz loga] temperatūra ir nokāpusies līdz pieņemamiem grādiem. Šodien- ārpasaule man tik tiešam bija tur ārā aiz loga,jo nesanāca man iziet ieelpot svaigu gaisu. Pamanīju tikai to,ka vienā brīdi istabā saule spīd,nākamajā jau ir tumšs.Turpmāk gaidāms aktīvs periods,jo darbu ir daudz. Taču bez bēdām, mēs esam uz pareizā ceļa. Nepadosimies!

Runājot par pēdējo laiku notikumiem:

1.Vīzu ielūgumi ir dabūti gan Marokai,gan Sīrijai. Abi jau sen ka ceļā uz vēstniecībām. Tagad ceram uz pozitīvu iznākumu un vīzu apstiprināšanu.

2.Dalībnieki mainās teju visu laiku. Tas ir saprotams,jo apmaiņa notiek pašā mācību sākumā.

3.Ar Maiju bijām seminārā-> Brīvprātīgā Darba Akadēmija. Bija interesanti un katrā ziņā jautri bezgala. Tuvākajā laikā ir gaidāms foto stāsts iekš sadaļas- Bildes. Seko līdzi!

4. Tuvākajā laikā gaidāms rakstiņš par manu personīgo pieredzi uzsākot brīvprātīgo darbu. Par plusiem, mīnusiem, notikumiem un to kāpēc IR vērts.

Pagaidām-izbaudiet tik ātri skrienošo vasaru!

Refresh.

Kā teica viens gudrs cilvēks:

Dzīve ir kā Sinuss funkcija,ir kāpumi un ir kritumi!!!

To es sajust paspēju pavisam droši,mēģinot kārtot vīzas mūsu ārzemju draugiem,kā arī saskaroties ar vispārējām grūtībām projekta laikā. Bija diena,kad es skrēju uz Migrācijas Lietu pārvaldi ar mapīti rokā. Gaidīju 1,5 h rindā, ar pārliecību,ka viss ir kārtībā un iet kā pa sviestu,bet… Vienmēr taču jābūt BET.  Izrādījās,ka viss nemaz nebūs tik vienkārši kā es sākumā domāju-> Ir jauni Ministru Kabineta noteikumi,kas paredz to,ka vīzas vairs tik vienkārši dabūt nevarēs. Līdz ar to,vajag vēl veselu kaudzi papīru,lai vispār tiktu pie vīzu ielūgumiem no Latvijas puses. Kamēr es stāvēju pie tā galda,otrpus galdam tante šūpoja galvu un teica,ka līdz apmaiņas laikam nu nekādi vīzas nevar dabūt gatavas. Es tur stāvu,skatos uz viņu un šķiet man dzirde tā vienkārši izslēdzas,jo negrib tālāk klausīties. Es taču ierados,man ir papīri. Šķiet kaut kas sabruka. Mans skaisti uzceltais  projekta gaidu namiņš. Palika tikai stikla lauskas un gruveši.

REFRESH! Dienas gaitā nomierinājos un sapratu,ka vienmēr var atrast risinājumu. Sāku drukāt “smago” e-pastu partneriem,ka vīzas laikā nedabūsim un projekts jāpārceļ. Saņēmu asu kritiku,taču esmu jau nocietinājusies un sāku celt nākamo projekta gaidu namiņu. Tikai šoreiz jau ar zemē iedzītiem pamatiem un nostiprinātu jumtu. Lai nesabrūk.

Lietus pakšķināšana, ķirši un e-pasti.

Projekts ir sācies. Šobrīd man liekas,ka tikai tagad tā pa īstam. Lai gan oficiāli tas sākās 1.jūlijā, sākām gatavoties jau pirms tam. Taču šobrīd esmu aptvērusi, ka nu tikai tas ritenis ir ieripināts un sāk uzņemt apgriezienus. Domāju,ka tas ir arī aktīvo apmācību rezultātā. Par tām foto stāstu vari ieraudzīt sadaļā bildes: http://volunteer2011.wordpress.com/bildes/ Bet laikam jau tas ir viss kopumā,gan šīs apmācības, gan sajūta,ka apmaiņa tuvojas lieliem,lieliem soļiem. Apmācību noslēgumā gan māca šaubas vai es to spēšu. (Īstenot projektu) Sev par attaisnojumu varu teikt,ka šis būs pirmais projekts ko realizēšu. Pirmais,kam esmu projektu koordinatore. Taču tie ir niecīgi attaisnojumi tiem,kam patīk žēloties. Nu, dažreiz jau var. BET, ne tagad.  Man ir lieliski projekta dalībnieki,kas man palīdz īstenot projektu.

Esmu Rīgas svelmes viducī. Pareizāk sakot šodien to paspēju izbaudīt. Teikšu jums atklāti- šobrīd labprātāk atrastos pie kādas ūdens tilpnes, kas ir lielāka par vannu, un lasītu grāmatu. Šobrīd esmu Hausa birojā. Tas atrodas Latvijas Universitātes SZF ēkā. Sēžu garum gara gaiteņa galā uz milzīgas palodzes ar ievērojama lieluma logu. Katrā ziņā ar manu istabas logu salīdzināt nevar. Un ārā līst. Sēžu,skatos un klausos lietū. Tas veldzēja manu sakarsušo domāšanu.  Un tā smarža… Vienlaicīgi rakstu e-pastu marokānim. Un vispār e-pasti angļu valodā jau ir ikdiena.Tāpat arī nešokējos vairs par zvaniem,kas sākas piemēram ar +339.

Ķirši arī ir manā šīs dienas baudāmajā sarakstā. Un arī tas atgādina,ka vasara ir pašā krāšņumā. Un arī projekta sākums uzplaukst. Ķiršu lietus nav gaidāms,bet varbūt pozitīvo emociju lietus gan. Uz to es ceru. Ceru,ka izdosies!